Sāksim ar terminoloģiju: kiroprakse, manuālā terapija, osteopātija – nosaukumu ir daudz un pacientiem varētu būt grūti saprast, kas tieši viņiem nepieciešams. Kā Jūs paskaidrotu kiroprakses būtību, atšķirības no citām metodēm?

 

Kiroprakses būtība ir koriģēt novirzes mugurkaulā, veicot īpašas mugurkaula korekcijas. Mērķis ir atrisināt problēmu tās saknē, nevis tikai novērst simptomus. Kad mugurkauls ir anatomiski labākā pozīcijā, nervu un  skeleta - muskuļu sistēma var labāk funkcionēt.

Tiek izmantota specifiska metodoloģija, lai novērtētu mugurkaulu un saprastu, kur ir jāveic mugurkaula korekcija, lai iegūtu visefektīvāko rezultātu. Šīs metodes ietver stājas un kustību novērtēšanu, muskuļu spēka pārbaudes, kāju pozīcijas novērtēšanu, mugurkaula kustības pārbaudi, skenējumu analīzi (magnētiskā rezonanse, rentgens, datortomogrāfijas skenējumi) u.c.

 

Pirmā atšķirība starp Kiropraksi un citām manuālajām terapijām ir izglītībā. Kiropraktiķis ir globāli reglamentēta profesija, kurai ir nepieciešama maģistra līmeņa universitāte, un medicīnas priekšmeti ir līdzvērtīgi primārajai medicīnai. Kiropraktiķi ir apmācīti noteikt diagnozi vai nosūtīt pacientu uz atbilstošiem izmeklējumiem vai vizītē pie attiecīga speciālista. Osteopātijas un manuālas terapijas izglītība dažādās valstīs atšķiras un vairumā gadījumu tām nav universitātes grāda.

 

Kiroprakse salīdzinājumā ar Osteopātiju

 

Praktiskā atšķirība terapijās ir tā, ka osteopātija ir vērsta uz viscerālo dziedināšanu. Piemēram, stiepšanas un atbrīvošanas metodes, kas ietekmē iekšējos orgānus. Mugurkaula dziedināšana osteopātijā tiek drīzāk veikta kā lēna, globāla mobilizācija (vienlaikus mobilizējot vairākus mugurkaula segmentus vienlaikus), atšķirībā no ātras, precīzas korekcijas kiropraksē (vienā mugurkaula segmentā pēc kārtas).   

 

Kiroprakse salīdzinājumā ar Manuālo terapiju

 

Mēs varam nedaudz salīdzīnāt manuālās terapijas un kiroprakses atšķirības Rietumeiropā. Piemēram, Šveicē, Vācijā un Nīderlandē manuālo terapiju galvenokārt apgūst ārsti un fizioterapeiti nedēļas nogales apmācībās, atšķirībā no kiropraktiķa, kuram konkrētās profesijas apgūšanai jāstudē 5 - 6 gadus universitātes maģistra grāda iegūšanai kiropraktiķa specialitātē, kā arī jāturpina apmācības un prakse pēc absolvēšanas.

Cilvēkam no malas abas terapijas varētu likties līdzīgas, taču izmantotās metodes ir dažādas.   

Manuālajā terapijā tiek izmantotas mazāk novērtēšanas metodes, kur būtu jāveic korekcijas. Arī terapeitiem mācītās tehnikas ir ne tik specifiskas: tiek ņemts vērā mazāk virzienu, kā skriemelis var fiksēties, līdz ar to korekcija varētu nebūt tik precīza, jo tiek atbrīvoti vairāki mugurkaula segmenti, nevis viens konkrētais, kā tas ir kiropraksē.

 

Cik plaši šī metode ir izplatīta un cik sen tā eksistē, jo ikdienā par to nav dzirdēts salīdzinoši daudz…

 

Amerikā un jebkurā citā angļu valodā runājošā valstī kiropraktiķi Jūs atradīsiet ļoti daudzās vietās. Kiroprakse šajās valstīs ir ļoti populāra un plaši pazīstama jau sen. Līdz ar to cilvēki par to ir labi informēti un tas nav nekas jauns. Latvijā nesen atvērusies Kiro Klīnika šobrīd ir vienīgā, kas piedāvā veikt kiropraksi, tādēļ tā pašreiz ir mazāk pazīstama, un līdz ar to, cilvēkiem tas varētu likties kas jauns. Tomēr pamazām arī šeit rodas interese un kiroprakses priekšrocības tiek novērtētas, par ko liecina mūsu klīnikā stabili pieaugošais klientu skaits.

 

Kiropraktiķa profesijas aizsākumi ir meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 1895. gadā, tālāk strauji gūstot atpazīstamību Kanādā un drīz arī Šveicē. Mūsdienās īpaši šajās valstīs (kā arī daudzās citās) kiroprakse ir diezgan labi nostabilizējusies un ir iekļauta veselības apdrošināšanas sistēmā. Šveicē kiropraktiķi tiek oficiāli atzīti par medicīnas ārstiem. Pasaulē un Eiropā šī profesija strauji iegūst popularitāti. Pasaules Kiroprakses Federācija pārstāv Kiropraksi 88 valstīs un Kiropraktiķa profesija ir atzīta Pasaules Veselības Asociācijā.   

Kāds ir ceļš līdz kiropraktiķim? Vai Latvijā ir iespējams apgūt attiecīgu specialitāti? Vai kiropraktiķim ir obligāti jābūt ārstam?

​

Kiropraksi var apgūt dažādās pasaules vietās, visos kontinentos (izņemot Antarktīdu). Visaugstāk akreditētā universitāte Eiropā atrodas Apvienotajā Karalistē: "Anglo European College of Chiropractic". Eiropā mācīties iespēja akreditētās augstskolās ir Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Francijā, Šveicē un Spānijā. Vairumā Eiropas valstu profesija ir reglamentēta. Kiropraktiķis nav primārās medicīnas ārsts, bet to tituls ir Kiroprakses maģistrs vai doktors. Tikai Šveicē kiropraktiķi bauda Dr. titulu. Taču ar Eiropas Kiroprakses Arodbiedrības un Pasaules Kiroprakses Federācijas atbalstu, tie var likumīgi praktizēt kiropraksi dažādu valstu likumu ietvaros. Igaunija ir viena no jaunākajām Eiropas Kiroprakses Arodbiedrības biedriem. Lietuvā pašreiz nav kiropraktiskās darbības, un Latvijā, tā kā mēs pašreiz esam vienīgā kiroprakses klīnika, varam teikt, ka tā šobrīd ir attīstības stadijā. Tātad lai apgūtu kiropraktiķa profesiju ir nepieciešams doties uz citām valstīm.

Ar kādām problēmām pacienti visbiežāk vēršas pie Jums? Kādos gadījumos kiroprakse vēl var palīdzēt?  

 

Vairumkārt cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, kad ir radušās sāpes.

 

Kiroprakse visefektīvāk palīdz pie akūtām un hroniskām muguras un kakla daļas sāpēm vai to disfunkcijas, kā arī pie galvas sāpēm, radikolupātijas sindroma. Pie sāpēm vai tirpšanas rokās, kājās vai pirkstos.

Palīdz pie muskuļu sāpēm, gurnu un ceļu problēmām. Lielākā daļa cilvēku arī saskaras ar šīm problēmām.

 

Ir pieaugošs skaits cilvēku, kuri cenšas rūpēties par savu veselību, kā arī uzlabot mugurkaula stāvokli pirms tā sakot ir par vēlu.

Vislabāk ir  atnākt pārbaudīt mugurkaulu pirms ir parādījušās kādas noteiktas sāpes vai problēmas. Tādēļ ka, ja tās parādās, tas nozīmē, ka ķermenis ir bijis pārslogots krietni ilgāku laiku jau pirms pirmo simptomu parādīšanās, un jūs pat neesat nojautuši, ka esat mocījuši savu ķermeni jau krietni ilgāku laiku, līdz ir uzradušās problēmas.

 

Kā piemēram, mugurkaula disku problēmas liekas,ka parādās diezgan akūti, bet patiesībā to bojājums jau ir bijis sācis attīstīties pirms vairākiem gadiem.

 

Daži piemēri problēmām, kurām reizē ar kiropraktiķa palīdzību tiek ieteikta arī fizioterapija un rehabilitācija ir pleca tendīts, bursīts un “sasalušā pleca” sindroms. 

 

Kiropraktiķis nevar palīdzet, ja ir plīsušas saites. Šādu problēmu varētu risināt ar rehabilitācijas palīdzību un/vai ķirurģisku iejaukšanos.

Dažos mugurkaula stenozes gadījumos (mugurkaula nervu kairinājums, kas radies no mugurkaula deģenerācijas) kiropraktiķis var palīdzēt, taču nav nevienas metodes, kas var garantēti atrisināt šo problēmu. Jāņem gan vērā, ka tā veidojas no nepareizas mugurkaula pozīcijas, kuru laicīgi var novērst ar kiroprakses palīdzību, un pašiem rūpējoties par savu ķermeni ikdienā.

Pastāstiet, lūdzu, kā tieši notiek kiropraktiskā korekcija: kādas ir metodes, kā tiek panākts vēlamais rezultāts? Cik bieži un ilgi vajag nākt pie Jums, lai būtu vērojams pozitīvs rezultāts?

 

Kiropraktiskās metodes pamatā ir ātra, ļoti precīza un vienlaikus saudzīga spiediena izdarīšana uz mugurkaulu.

 

Pirms tiek veikta kiropraktiskā korekcija, tiek veikta analīze un funckionālie testi, lai noskaidrotu, kurš mugurkaula segments ir jākoriģē un ar kādām metodēm. Kiropraksē uzmanība tiek vērsta uz mugurkaulu un iegurni. Arī plecus, gurnus, potītes un locītavas var koriģēt. Svarīgi ir atzīmēt, ka dažas ķermeņa daļas cieš no tā, ka kompensē citu daļu, kurā ir patiesais problēmas cēlonis. Korekcijas tiek veiktas problēmas cēloņa daļās, un kiroprakses māksla, zinātne un filozofija ir tajā, kā šīs korekcijas veikt atbilstoši.

 

Tas, cik ilgi un bieži būtu jāveic kiropraktiskās korekcijas ir pilnībā atkarīgs no konkrētā gadījuma. Vairumā gadījumu, jo jaunāks pacients, jo ātrāk  ķermenis atkopjas. Vairumkārt rezultātus var novērot 1-5 apmeklējumos 3-5 nedēļu laikā, tikmēr grūtākos gadījumos ir nepieciešamas 5-10 vizītes 5-10 nedēļās. Kad sāpes ir mazinājušās vai pazudušas, optimāla mugurkaula funkcija var vēl nebūt pilnībā sasniegta un kontrolkorekcijas, kā arī mugurkaulu stabilizējoši vingrinājumi arī tiek ieteikti.

 

Lai izskaidrotu, kā tieši notiek kiropraktiskās korekcijas, jāizsakās ļoti tehniski, tāpēc apskatīsim pamatus.  Mugurkaula, iegurņa un gurnu locītavām ir sarežģītas attiecības, tā nav tik daudz fiksēta struktūra, kā drīzāk dinamiska sistēma. Locītavas var bloķēties daudz dažādās kombinācijās un tā ir zinātne noteikt, kā fiksācijas ir radušās un kā tās atrisināt.

 

Krustu kaulu (ilio-sakrālās) locītavas un mugurkauls var fiksēties dažādos virzienos, lai kompensētu citās zonās radušos problēmu, veicot stiepšanos, sasprindzinoties, iekšēji vai ārēji rotējot, vai šo apstākļu kopumā radot tālākas problēmas.

Mugurkaula korekcija tradicionāli tiek veikta tiešā vai šķērsvirziena saskarē ar mugurkaulu, taču iegurņa kiropraktiskajai korekcijai pamatā korekcija tiek veikta, izdarot spiedienu uz mugurkaula aizmugures sakrālās pamatnes.

 

Rokas grūdienam, kas tiek veikts uz mugurkaula, ir noteikta amplitūda, ātrums, virziens un/vai mainīgs virziens korekcijas laikā, lai izlabotu mugurkaula pozīciju atbilstošā veidā. Parasti pacients ir apgūlies uz vēdera vai muguras, un vairumkārt kontakts ir tieši uz mugurkaulu. Arī rokas un kājas var tikt izmantotas kā sviras, lai raidītu spēku caur mugurkaulu. Lai veiktu labu korekciju, ir jābūt pareizam līdzsvaram starp spēku, ātrumu un virzienu, kā arī sapratnei, kur tieši ir jāveic korekcija, lai iegūtu efektīvus rezultātus kiropraktiķa specialitātē.

 

Vai pirms korekcijas notiek arī tīri “medicīniskā” apskate vai, varbūt, pirms konsultācijas pacientam ir nepieciešama papildus attēldiagnostika (MRI, X-ray, CT). Vārdu sakot, kā tiek kontrolēta metožu izmantošanas pamatotība?

Mugurkaula korekcijas pamatojums ir mugurkaula skriemeļi, kas ir zaudējuši savu normālu kustību un mugurkaula novirze; citiem vārdiem sakot, neoptimāla pozīcija. Vairumā gadījumu novirzi vai mugurkaula disfuknciju var noteikt ar neiro-ortdopēdijas pārbaudi, kā arī manuālo un posturālo izmeklējumu. Attēldiagnostika ne vienmēr ir nepieciešama, taču ir ļoti noderīga, lai redzētu, kā tieši mugurkauls ir novirzījies. Dažos gadījumos, lai izslēgtu citu slimības cēloni, ir nepieciešama diagnosticēšana vai testēšana. Diska trūces, ekstrūzijas vai prolapses magnētiskās rezonanses skenējumi var būt nepeciešami, sevišķi tad, ja problēma progresē.

Vai eksistē arī kontrindikācijas? Kaut kur lasīju, ka kiropraktikā izmantotās metodes var paaugstināt insulta riskus – patiesība vai mīts?

 

Ir veikts padziļināts pētījums par kiroprakses saistību ar insultu. Mums šajā sakarā jāuzticas pētījumam. Secinājumi ir tādi, ka pēc kakla skriemeļu korekcijas ir ļoti minimāls insulta risks un lielāks risks, ja ir asinsvadu pataloģija; taču šis risks nav augstāks kā jebkura cita ārsta apmeklējums. Pētījums nosaka, ka risks ir vērtējams mazāks par 0.1 promili (ne procents). 

 

Šis ir viens no iemesliem, kādēļ medicīniskā pieredze, zināšanas un klīniskās prasmes, kas piemīt kiropraktiķiem ir svarīgas, lai mazinātu riska faktorus. Kad cilvēki, kuri nav pietiekami apmācīti, veic šādas kakla manipulācijas, riski ir augstāki. Kiroprakse ir attīstījusies un ir pamatota ar pētījumiem. Praksē būtiska nozīme ir tam, ka ar pacienta piekrišanu, riski tiek atsvērti ar mugurkaula stāvokļa uzlabošanu, līdz ar to veselības uzlabošanās ieguvumiem kopumā. 

Kas ir viscerālā Kiroprakse? Vai jebkurš kiropraktiķis spēj izmantot un labi pārzina arī viscerālas kiroprakses metodes?

 

Viscerāls ir attiecināms uz orgāniem. Tā nav daļa no kiroprakses nozares. Varētu būt kiropraktiķi, kas ir apmeklējuši viscerālo tehniku metodes, taču viscerālās tehnikas drīzāk ir daļa no osteopātijas. Kiropraktiķi ir specializēti veikt mugurkaula korekcijas, uz to arī mēs koncentrējamies.

“Kiroprakse ir profilaktiskā metode”. Tas nozīmē, ka Jūs ieteiktu to ikvienam cilvēkam pat ja nav nekādu sūdzību? Kāda ir profilaktiskās iedarbības būtība?

Mēs noteikti visiem ieteiktu veikt mugurkaula pārbaudi. Ir daudz stresa faktoru, kuri rada “neoptimālu mugurkaula pozīciju.” Ķermenis veic kompensāciju ilgu laiku pirms mēs sajūtam jebkādus simptomus, līdz ar to ir loģiski veikt korekciju preventuāli. Ar labāku mugurkaula pozīciju/kustību ir arī labāka veselība. Padomājiet: vairumam cilvēku, kuri strādā piemēram birojā, slodze uz mugurkaulu dienas gaitā nav vienmērīga un tiek radīta negatīva ietekme uz mugurkaulu. Kādēļ gaidīt līdz notiek diska bojājums, piemēram?

 

Ir iemesli diska un mugurkaula problēmām, vairumā gadījumi nevienlīdzīga mehāniskā slodze mugurkaula novirzes dēļ. Tieši to kiroprakse uzlabo. Ar labāku mugurkaula pozīciju tiek panākta vienmērīga spēka sadale viscaur mugurkaulā, kā arī citās locītavās, kā piemēram, ceļos un gurnos. Kustības un tajā pašā laikā mugurkaula stabilitāte tiek uzlabotas, kā rezultātā, arī nervu sistēma, kuru aizsargā mugurkauls, var optimāli ilgāk pildīt savu funkciju. 

 

Kiroprakses profilaktiskais efekts ir tāds, ka mugurkauls kļūst vairāk simetrisks, atgūstot S - izliekumu, kādam mugurkaulam dabiski būtu jābūt. Tas ļauj nervu sistēmai un ķermenim kā tādam strādāt optimālāk. Korekcijas tiek veiktas tikai tik, cik nepieciešams. Kā piemēram cilvēkiem ar veselīgu dzīves veidu un labu stāju tās var veikt reti, tikmēr cilvēkiem ar sliktāku stāju tās būtu noteikti ieteicamas. Kiropraktiskās korekcijas un tehnika tiek pielāgota katram individuāli un adekvāti.

 

Paskāls Sanderse /Kiroprakses Maģistrs